Transkraniālā elektroanalģēzija

Transkraniālā elektroanalgēzija ir lokālas iedarbības metode ar atbilstošu parametru impulsu elektrisko strāvu caur elektrodiem un mitriem hidrofiliem spilventiņiem (vai izmantojot elektriski vadošu želeju), kas tiek uzklāti saskarē ar noteiktu galvas zonu ādu.

Darbības režīms: strāvas stiprums - 0,3-1 mA; spriegums - līdz 10 V; impulsa atkārtošanās frekvence - 60-100 Hz; impulsa ilgums - 3,5-4 ms, sekojot 20-50 impulsu grupās; impulsa forma - taisnstūrveida; darba cikls - 5:1-2:1.

Darbības režīms: strāvas stiprums - 0,3-1 mA; spriegums - līdz 20 V; impulsa atkārtošanās frekvence - 150-2000 Hz; impulsa ilgums - 0,15-0,5 ms; impulsa forma - taisnstūrveida; darba cikls - mainīgs. Faktora ietekme ir saistīta arī ar elektrodinamisko izmaiņu rašanos smadzeņu neironos, sinapsēs un neironu ansambļos, ar to konformācijas pārkārtojumiem un dažādām reakcijām un procesiem, ko tās izraisa.

Šīs fizioterapijas metodes īpatnības nosaka ievērojami mazāks strāvas stiprums, kas salīdzināms ar bioloģiskās sistēmas funkcionēšanas enerģijas parametriem, un faktora frekvences raksturlielumu lielāka mainība salīdzinājumā ar līdzīgiem parametriem elektromiega terapijas metodē. Tieši šīs atšķirības ļauj iegūt plašāku klīnisko efektu klāstu.

Galvenā klīniskā iedarbība: pretsāpju, trankvilizējoša, sedatīva, pret abstinences simptomiem, vazomotoro reakciju normalizēšana, kā arī atjaunošanās un reģenerācijas procesi.

Aprīkojums: “LENAR” (terapeitiskā elektroNARKoze), “Bi-LENAR”, “Etrans-1”, “Etrans-2”, “Transair-01”, “SEM-02”, “MDM-101”.